Definīcija: Magnētiskā (elektriskā) lauka intensitāte, kas nepieciešama, lai feromagnētiķos (segnetoelektriķos) iznīcinātu paliekošo magnetizāciju (polarizāciju).
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989