Definīcija: Elektroiekārtas strapfāžu sprieguma lielākā efektīvā vērtība, kas iekārtai ilgstoši pieļaujama no izolācijas viedojokļa un citiem iekārtas normālas darbības apsvērumiem.
Elektroenerģētikas pamatterminu skaidrojošā vārdnīca — R., Jumava, 1997