LV Čerenkova—Vavilova starojums
Definīcija: Elektromagnētiskais starojums, kas rodas, ja lādēta daļiņa (elektrons, mezons, protons u. c.) pārvietojas vidē ar ātrumu, kas lielāks par gaismas viļņu ātrumu šajā vidē. Starojumu atklājuši P. Čerenkovs un S. Vavilovs (1934), bet tā veidošanās mehānismu izskaidrojuši I. Franks un I. Tamms (1937). Čerenkova—Vavilova starojumu izmanto, lai reģistrētu lādētas daļiņas (Čerenkova skaitītājs).
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989