LV īpatnējā siltumietilpība; īpatnējā siltumkapacitāte; īpatnējais siltums
Definīcija: Ķermeņa masas vienības siltumietilpība, t. i., siltuma daudzums, kas jāpievada vienai masas vienībai, lai tās temperatūru paaugstinātu par vienu grādu. Par masas vienību parasti izvēlas gramu vai kilogramu. Ja siltumietilpību attiecina uz vienu molu vielas, runā par molāro īpatnējo siltumietilpību. Mērvienība SI — J/(kg·K) vai J/(mol·K).
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
