LV deitērijs; smagais ūdeņradis; D
Definīcija: Ūdeņraža izotops ar masas skaitli 2 — 21H. Tā kodols (deitons) sastāv no viena protona un viena neitrona. Dabā sastopamajā ūdeņraža izotopu maisījumā ir 0,0139–0,0151% deitērija. Deitēriju iegūst ūdens elektrolīzē. Parastais («vieglais») ūdeņradis uz katoda izdalās daudz straujāk nekā deitērijs, un tāpēc tā koncentrācija ūdenī palielinās. Izmanto iezīmēto atomu metodē, deitērija bumbās, lādēto daļiņu paātrinātājos. Deitēriju atklājis H. K. Jurijs (1932).
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
