Definīcija: Iekārta, ar ko analizē radioaktīvo kodolu izsviesto β daļiņu enerģiju. Visplašāk izmanto magnētisko β spektrometru, ar ko β daļiņas enerģiju noteic pēc daļiņas trajektorijas liekuma rādiusa magnētiskajā laukā.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989