LV gamma starojums; γ starojums
Definīcija: Elektromagnētisks starojums ar mazu viļņa garumu (10–8 cm un mazāk). Rodas atomu kodolu radioaktīvajā sabrukšanā (bieži pavada α un β radioaktivitāti), ātrajiem elektroniem bremzējoties vielā (bremzēšanās starojums), elektrona un pozitrona pāra anhilācijā, kā arī dažu elementārdaļiņu pārvēršanās procesos. γ starojumu var iztēloties kā īpašu daļiņu — γ kvantu — plūsmu; tā ir γ starojuma korpuskulārā interpretācija. γ starojumam piemīt liela caurspiešanās spēja. Izmanto tehnikā, piemēram, gamma defektoskopijā.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
