Definīcija: DTS (saīsināts no firmas nosaukuma "Digital Theater Systems, Inc.") ir 20 (vai 24) bitu sešu kanālu (5.1) skaņas kodeks un uzglabāšanas formāts. Kodēšanas procesā DTS algoritms pārveido (saspiež un kodē) 20 bitu sešu kanālu audio informāciju tādā datu apjomā, kas atbilst 16 bitu divu kanālu lineāra PCM (impulskoda modulācijas) apjomam, bet atskaņošanas laikā tiek atjaunoti sākotnējie seši 20 bitu kanāli. Pirmoreiz izmantots 1993. gadā filmā "Juras laikmeta parks". DTS un Dolby Digital ir divi izplatītākie telpiskās skaņas kodēšanas standarti publiskajos un mājas kinoteātros.
