Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: An occurrence of an activity performed between specific start and end times and at specific locations.

Definīcija: The amount of accumulated effort time required by any resources to complete a task.

Definīcija: A place of employment.

Definīcija: The entire range of inventory-related tasks that are performed by a company's warehouse employees. The creation of warehouse work is triggered either automatically by user-defined settings or manually by a worker. Each work item is performed on a mobile device by a warehouse worker.

Definīcija: A grouping of responsibilities, duties, and job functions that compose an activity.

Definīcija: The Kaizala Action that allows users to create and assign jobs, as well as track their progress.

Definīcija: A specified series of operations, called steps, performed sequentially by a program to complete an action.

Definīcija: Izpildāmo uzdevumu kopums, kas veido datorā veicamo darbību vienību un ko parasti attēlo kā vadības operatoru virkni, kuri nosaka izpildāmās programmas, izmantojamos datus, kā arī šo programmu izpildei nepieciešamos procesora, atmiņas un ārējo ierīču resursus.

Definīcija: 1. Mērķtiecīga cilvēku darbība, lai radītu materiālās un garīgās vērtības, veiktu pakalpojumus, kas nepieciešami sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Δ ir viens no ražošanas faktoriem, tas ir cilvēku darbības lietderīgs rezultāts un dod tiem iespēju nopelnīt sev eksistences līdzekļus. Atkarībā no Δ sarežģītības, nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, lai to veiktu, izšķir: augsti kvalificētu Δ, kvalificētu darbu, mazkvalificētu Δ un nekvalificētu darbu (sk. arī atbilstošo aroda iedalījumu).
2. Pienākumi, kas jāveic, ieņemot kādu amatu, piem., ministra Δ.
3. Noteiktas specialitātes darbinieku, amatnieku īpaša prasme, piem., skolotāja Δ, namdara Δ.

Definīcija: Fizikāli - spēka darbības mērs. Plašākā nozīmē - cilvēka mērķtiecīga darbība materiālo vai garīgo vērtību radīšanai.

Definīcija: Izpildāmo uzdevumu kopums, kas veido datorā veicamo darbību vienību un ko parasti attēlo kā vadības operatoru virkni, kuri nosaka izpildāmās programmas, izmantojamos datus, kā arī šo programmu izpildei nepieciešamos procesora, atmiņas un ārējo ierīču resursus.

Definīcija: Fizikāls lielums, kas raksturo spēka iedarbību uz kustībā esošu ķermeni vai sistēmu. Visbiežāk novērojams ir mehāniskais darbs, kas rodas, ja uz sistēmu darbojas mehānisks spēks. Mehāniskā darba lielums ir atkarīgs no ķermeņa pārvietojuma un visā kustības laikā pieliktā spēka. Darba skaitliskā vērtība ir ķermeņu enerģijas maiņas mērs. Mērvienība SI — džouls.