Definīcija: Fizikāls lielums, kas raksturo nepotenciālo spēku darbību strāvas avotā — negatīvo un pozitīvo lādiņu atdalīšanu un pārvietošanu pa strāvas avota iekšējo ķēdi. Lādiņus atdala magnētiski spēki (piemēram, ģeneratoros), ķīmiski spēki (piemēram, galvaniskajos elementos) u. tml. Mērvienība SI — volts.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
LVelektrodzinējspēks; EDS
RUэлектродвижущая сила; э. д. с; . эдс; ЭДС
Sk. arī: pirmspriegums
Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 6 — R., Liesma, 1968
LVpirmspriegums; EDS
RUзадающее напряжение
Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 6 — R., Liesma, 1968
LVelektrodzinējspēks; EDS
RUэлектродвижущая сила
Fizikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 5 — R., LVI, 1964
