Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Valsts vai starpvalstu institūcija, kam uzticēts administrēt vienas vai vairāku valstu rūpnieciskā īpašuma likumu, galvenokārt reģistrējot, izskatot, piešķirot un publiskojot rūpnieciskā īpašuma tiesības.

Definīcija: LR valsts institūcija, kuras finansēšanas avots ir ieņēmumi par darbībām, kas saistītas ar rūpnieciskā īpašuma tiesisko aizsardzību, un citiem veiktajiem pakalpojumiem. Δ ietilpst: Izgudrojumu nodaļa, Ekspertīzes nodaļa, Prečzīmju un dizaina paraugu nodaļa, Valsts reģistru, juridiskā un administratīvā nodaļa, Informācijas redakcija, kā arī Apelācijas padome. Δ atjaunoja savu darbību 1992. g. 19. februārī. Δ pieņem juridisko un fizisko personu izgudrojumu, dizainparaugu un prečzīmju pieteikumus, iepazīstas ar tiem un izsniedz aizsargājošus dokumentus (patentus, apliecības), izdod biļetenu par saņemtajiem pieteikumiem un izsniegtajiem patentu dokumentiem, izskata sūdzības, sagatavo instrukcijas u. c. priekšrakstus par noteiktas nozares darbību. Savā darbībā Δ balstās uz LR Patentu likumu, likumu “Par prečzīmēm”, Dizainparaugu aizstāvības likumu un likumu “Par augu šķirņu aizsardzību”. Δ darbībai par pamatu ir šādas starptautiskās vienošanās: 1) 1891. g. 14. aprīļa Madrides nolīgums par prečzīmju starptautisko reģistrēšanu; 2) 1957. g. 14. jūnija Nicas nolīgums par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju prečzīmju klasificēšanas nolūkos; 3) 1977. g. 28. aprīļa Budapeštas līgums par mikroorganismu depozītu starptautisko atzīšanu patentēšanas nolūkos; 4) 1994. g. 28. oktobra LR parakstītā vienošanās par prečzīmju likumu starptautisko saskaņošanu un Ženēvas diplomātiskās konferences noslēguma akts.