LV Kirhofa starojuma likums
Definīcija: Termiskā starojuma pamatlikums, pēc kura ķermeņa emitētspējas un absorbētspējas attiecība nav atkarīga no starojošā ķermeņa individuālajām īpašībām; šī attiecība atkarīga tikai no starojuma frekvences (viļņa garuma) un temperatūras. Tas nozīmē, ka attiecīgajam starojumam, t. i., noteiktai frekvencei, ķermeņa emitētspēja ir proporcionāla absorbētspējai. Likumu formulējis G. R. Kirhofs (1859).
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
