Definīcija: Elektromagnētisko viļņu (parasti rentgenstarojuma) garuma palielināšanās, kas rodas, ja starojums cietvielā izkliedējas no brīviem vai vāji saistītiem elektroniem. Kvantu teorija Komptona efektu izskaidro kā fotona un elektrona sadursmi. Fotons, izkliedējoties no elektrona, atdod daļu savas enerģijas un impulsa. Tādējādi fotonu enerģija samazinās un pieaug atbilstošā starojuma viļņa garums. Klasiskā fizika Komptona efektu izskaidrot nevar. Efektu atklājis A. H. Komptons (1923).
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
LVKomptona izkliede
RUкомптоновское рассеяние
Fizikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 5 — R., LVI, 1964
