Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Spēks, kas elektromagnētiskajā laukā darbojas uz kustībā esošu lādētu daļiņu. Lorenca spēks sastāv no divām daļām: no elektriskā lauka radītā spēka, kas proporcionāls daļiņas elektriskajam lādiņam un elektriskā lauka intensitātei un vērsts lauka virzienā; no magnētiskā lauka radītā spēka, kas proporcionāls magnētiskā lauka intensitātei, daļiņas elektriskajam lādiņam un kustības ātrumam un ir perpendikulārs magnētiskā lauka un daļiņas kustības virzienam. Lorenca spēka iedarbībā daļiņas kustības trajektorija izliecas. Pirmais Lorenca spēka izteiksmi izrisinājis H. A. Lorencs.