Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas terminu vārdnīca — 2006
LVneitrons; n
Definīcija: Neitrāla elementārdaļiņa, kuras masa ir vienāda ar 1840 elektronu masām un spins ir 1/2. No neitroniem un protoniem sastāv atomu kodoli, un neitroni un protoni var savstartēji pārvērsties. Tāpēc neitronu un protonu var uzlūkot par vienu daļiņu — nuklonu. Brīvs neitrons ir radioaktīvs un sabrūk protonā, elektronā un antineitrīno. Pussabrakšanas periods T = 12,8 min. Tā kā neitronam nav elektriskā lādiņa, tas var iekļūt jebkurā kodolā un izraisīt kodolreakcijas. Ar neitrona palīdzību izraisa ķēdes reakcijas urānā un plutonijā, un tam ir svarīga nozīme kodolenerģētikā. Neitronu atklājis Dž. Čedviks (1932).
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
LVnano-; n
Definīcija: Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10–9.
1 nm = 10–9 m.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
ENn
LVn
RUn
DEn
Definīcija: Simbols haploidālā hromosomu komplekta hromosomu skaita apzīmēšanai.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981