LV pussabrukšanas periods; T1/2
Definīcija: Viens no svarīgākajiem fizikālajiem lielumiem, kas raksturo radioaktīvo elementu īpašības. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā sabrūk puse no radioaktīvā elementa kodolu sākotnējā skaita. Katram elementa izotopam ir savs pussabrukšanas periods, turklāt tas var mainīties ļoti plašās robežās, piemēram, no 6·1014 gadiem indija izotopam 11549In līdz 3·10–7 s polonija izotopam 21284Po. Pussabrukšanas periods raksturo atoma kodola stabilitāti.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
