Definīcija:Valstu sadarbības organizācija, kuru nodibināja pēc Pirmā pasaules kara — 1920. g. 10. janvārī reizē ar Versaļas miera līguma noslēgšanu. Δ tika radīta, lai nodrošinātu mieru starp valstīm, nodibinātu neatkarīgu starptautisku tiesu, kurai būtu pakļautas visas valstis. Δ uzdevums bija cīnīties pret slepeniem līgumiem, veicināt starp valstīm brīvu preču apmaiņu, sadarbību zinātnes un jaunatnes audzināšanas jomā, kā arī atbruņošanos. Δ galvenās institūcijas bija asambleja, padome un sekretariāts. Asamblejā katrai valstij bija viena balss. Padome sastāvēja no pastāvīgiem un pārvēlējamiem dalībniekiem. Sākumā pastāvīgie dalībnieki bija Anglija, Francija, Itālija un Japāna, vēlāk arī Vācija un PSRS (ASV Δ neiestājās). Pārvēlējamie dalībnieki sākumā bija četri, no kuriem katru gadu pārvēlēja trīs. Sekretariāts bija izpildinstitūcija. Vēl Δ darbojās arī daudzas pastāvīgas un speciālas komisijas dažādu uzdevumu veikšanai. Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu Δ iestājās 1921. g., kļūstot par tās īstenajām dalībniecēm. Latvija dāvināja Δ pils apspriežu zālei tās noformējumu (atjaunots 20. gs. 90. gadu sākumā). Δ mītne atradās Ženēvā. 1935. g. no Δ izstājās Japāna, 1939. g. — Vācija un Itālija. PSRS (tās agresijas dēļ pret Somiju) 1939. g. decembrī no Δ tika izslēgta. Lai gan dažas Δ komisijas turpināja darboties, tomēr, sākoties Otrajam pasaules karam, tā praktiski beidza pastāvēt. Formāli Δ tika likvidēta 1946. g. ar speciāli sasauktas asamblejas lēmumu. Zināmā mērā Δ mantiniece ir Apvienoto Nāciju Organizācija.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
