Definīcija: Valodā tradicionāli izveidojušās valodas sistēmas elementu objektīvi pastāvošās kopsakarības, kas, regulāri atkārtojoties, ir valodas normu pamats. ◊ valodas likumību mijiedarbība
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007