Definīcija: Iekšēji organizēts, formas un satura resp. nozīmes ziņā savstarpēji saistītu un nosacītu valodas elementu strukturēts kopums. Starp valodas sistēmas elementiem pastāv noteikta hierarhija — vienkāršākie veido sarežģītākos un ir to sastāvdaļas. Valodas sistēma ir daudzpakāpju struktūra ar vairākām apakšsistēmām.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007