Definīcija: Fonoloģijā — tāds, kam raksturīga enerģijas koncentrēšanās skaņas spektra augšējās frekvencēs. Viena no fonoloģiskajām šķīrējpazīmēm. Piemēram, latviešu valodā patskanis . un patskanis ī [i] ir akūti [+ akūti].
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007