Atrasti 25 termini
|
 |
-
EN stress; accent
LV uzsvars; akcents
RU ударение; акцент
DE Betonung; Akzent
Definīcija: Valodas vienības izcēlums, izrunājot to ar lielāku intensitāti, retāk — ar lielāku izrunas pamattoņa frekvenci, ilgumu. ◊ zilbes uzsvars; teikuma uzsvars; loģiskais uzsvars
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
EN accent
LV akcents
RU акцент
DE Akzent
Definīcija: Valodas vai dialekta izrunas īpatnības, kas saglabājas, runājot citā valodā vai dialektā. Zviedru un norvēģu valodā par akcentu sauc arī krītošu . un kāpjošu . toni, kas ir vārda intonācija. ◊ krievu valodas akcents; lībiskā dialekta akcents
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
EN accent
LV akcents
RU акцент
DE Akzent
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995
-
LV akcents
RU акцент
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
-
LV uzsvars; akcents
RU ударение; акцент
Valodniecības terminu vārdnīca. — R., LVI, 1963
-
LV akcents; uzsvars
RU акцент
DE Accent
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
-
LV akcents; uzsvars
RU ударение
DE Akzent
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
|
