Definīcija: Skaņas sastāva kompleksa noteikšana pēc tās komponentu svārstību biežuma (frekvences) un amplitūdas (intensitātes). Šīs analīzes rezultāts ir skaņas akustiskais spektrs. Laika periodā mainīgai skaņai akustiskajā analīzē nosaka arī laika dimensiju, šādai analīzei lieto dinamisko skaņu spektrogrāfu.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
