Definīcija: Pazemes dobumi un ejas ar vienu vai vairākām izejām virszemē, kas rodas dabisku procesu (izskalošanās, vulkānisms, ledāju kušana) vai cilvēka darbības (derīgo izrakteņu raktuves, katakombas, šahtas) ietekmē. Alām kļūstot par tūristu interešu objektu, izveidojies atsevišķs tūrisma veids — speleotūrisms. Latvijā reģistrētas aptuveni 200 dabiski veidojušās alas, kas ir garākas par trim metriem. Garākās ir tā sauktās Lielā X (315 m) un Mazā X (125 m) alas un mākslīgi veidotās Riežupes smilšalas, kuru kopgarums ir aptuveni 460 metri.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
ENhole
LVcaurums; atvere; ala; bedre
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
LVala
RUпещера
Latviešu-krievu un krievu-latviešu ģeoloģisko terminu vārdnīca — R., LU, 1995
LVala
RUпещера
Hidrometeoroloģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 12 — R., Zinātne, 1976
