Definīcija: Valodas vienības (fonēmas, morfēmas, vārdi, teikumi u. tml.), kas ir tieši pirms un aiz kādas valodas vienības. ◊ fonētiskā apkaime; sintaktiskā apkaime
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENlocality
LVapkārtne; apkaime
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.