Definīcija: Siltuma daudzums, kas jāpievada vielai cietā (kristāliskā) agregātstāvoklī, lai tā izotermiskā procesā pārvērstos šķidrumā. Kušanas siltumu, kas jāpievada vienai masas vienībai, sauc par īpatnējo kušanas siltumu.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989