EN adverb
LV apstākļa vārds; adverbs
RU наречие
DE Adverb; Umstandswort
Definīcija: Nelokāma vārdšķira, kas izsaka darbības, īpašības, apstākļa vai, retāk, priekšmeta pazīmi un ko teikumā lieto apstākļa funkcijā, piemēram, skaisti dziedāt, koši sarkans, ļoti ātri iet, kāpt ārā. Apstākļa vārdiem, kas cēlušies no īpašības vārdiem, ir salīdzināmās pakāpes, piemēram, ātri — ātrāk — visātrāk.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007