Atrasti 29 termini
|
 |
-
EN adverbial modifier
LV apstāklis
RU обстоятельство
DE Adverbialbestimmung
Definīcija: Teikuma palīgloceklis, kas nosauc darbības apstākļus — vietu, laiku, veidu, mēru, cēloni, nolūku — vai izsaka pazīmes izpausmes veidu vai mēru. Apstāklis var būt pakārtots darbības vārdam, īpašības vārdam, apstākļa vārdam, un latviešu valodā tas parasti izteikts ar apstākļa vārdu, prievārdisku savienojumu vai lietvārda lokatīvu, piemēram, Vinnijs Pūks dzīvo mežā pie lielās priedes. Skrējām ļoti ātri. ◊ vietas apstāklis; laika apstāklis; nolūka apstāklis
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
EN case
LV gadījums; apstāklis
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
-
EN circumstance
LV apstāklis; gadījums
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
-
LV apstāklis
RU обстоятельство
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
-
LV apstāklis
RU обстоятельство
Valodniecības terminu vārdnīca. — R., LVI, 1963
-
EN condition
LV nosacījums; apstāklis
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
-
EN circumstance
LV apstāklis
Sk. arī: condition
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
|
