-
EN arch
LV arka
RU арка
DE die Arka
Definīcija: Izliekta mūra celtnes struktūra, kura pārsedz atveri sienā un galvenokārt sastāv no ķīļveida elementiem, kas novirza lejupvērsto spiedienu uz atveres sānu daļām. Arku un velvi būvēs sākotnēji izmantoja romieši, vēlāk arī romānikas stila celtnēs. Arkas izmanto arī musulmaņu sakrālajā celtniecībā. Atkarībā no izliekuma formas izšķir pusloka, smailloka un lauztās arkas. Gotisko celtņu griestu pārsegumos izmantotās arkas dēvē par ribām vai nervīrām.
Sk. arī velve
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
-
EN arch
LV arka
Latviešu-angļu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca — 2006
-
LV loks; arka
RU арка
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
-
EN arch
LV arka
RU арка
DE Bogen
FR arc; voûte; cintre
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
-
EN arch
LV arka
RU арка
DE Bogen
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
-
LV arka
RU арка
Tehnika. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979
-
EN arch
LV loks; arka
RU арка
DE Bogen
Mehānikas terminoloģijas vārdnīca. — R., LNMK, 1997
