Definīcija: Strādājošo darbinieku aizsardzība pret jebkuru veselības apdraudējuma risku, kuru var radīt veicamais darbs vai darba apstākļi. Darbības, ar kurām sekmē darbinieku fizisko un garīgo veselību, nodrošinot darbinieku vajadzībām atbilstošus apstākļus un izvēloties attiecīgajam darbam piemērotus darbiniekus, kā arī veicot pasākumus, lai panāktu un iespējami augstā līmenī uzturētu fizisko un garīgo labklājību. Eurodicautom
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
