Definīcija: Vilces spēka daļa, kas izmantojama kustības pretestību pārvarēšanai, izņemot gaisa pretestību. To aprēķina, atskaitot gaisa pretestību no vilces spēka. Brīvo spēku izmanto, lai noteiktu dinamisko faktoru, kas raksturo spēkratu dinamiskās iespējas.
Spēkratu teorijas termini (2006)
LVbrīvais spēks
RUсвободная сила
Lauksaimniecības tehnikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 10 — R., Zinātne, 1974