Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: 1. Ārējā berze
mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri saskaras un pārvietojas viens attiecībā pret otru. Šo pretestību raksturo berzes spēks, kas vērsts pretēji ķermeņu relatīvās kustības virzienam. Berzes spēku rada molekulārie spēki, kas darbojas starp abu mijiedarbojošos ķermeņu molekulām, kā arī Zemes smaguma spēks, kas jāpārvar, ja ķermenis slīd pa nelīdzenu virsmu. Berzi kvantitatīvi raksturo berzes koeficients. Cietiem ķermeņiem izšķir slīdes berzi (viens ķermenis slīd pa otra virsmu) un rites berzi (viens ķermenis ripo pa otra virsmu). Izšķir arī statisko berzi (darbojas, ja ķermenis lēni uzsāk kustību) un dinamisko berzi (rodas vienmērīgā kustībā). Slīdes berzes koeficients galvenokārt atkarīgs no ķermeņu materiāla un virsmas gluduma, rites berzes koeficients — no virsmas cietības. Cietiem ķermeņiem slīdes berze ir lielāka nekā rites berze, arī statiskās berzes koeficients ir lielāks nekā dinamiskās berzes koeficients. Berzei ir ļoti svarīga nozīme tehnikā. Berzi samazina, izvēloties atbilstošus antifriktīvus materiālus, eļļojot saskarvirsmas, lietojot lodīšgultņus, kā arī slīdes berzi pārvēršot rites berzē, kas ir mazāka.
2. Iekšējā berze — dažādu neatgriezenisku procesu kopums cietvielās, šķidrumos un gāzēs, kas rodas, ķermeni deformējot. Iekšējā berze saistīta ar vielas slāņu pārvietošanos vienam attiecībā pret otru, un tās rezultātā mehāniskā enerģija pārvēršas siltumā. Iekšējo berzi šķidrumos un gāzēs sauc par viskozitāti.