Definīcija: Salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai. Neatkarīgas teikuma daļas var būt saliktā sakārtotā un jauktā saliktā teikumā.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007