Definīcija: Konkrētai teritorijai raksturīgais, tipiskais dabas apstākļu komplekss, kas var būt teritorijas attīstības resurss. Latvijas dabas mantojumu veido saimnieciski izmantojamie nogulumieži, augsnes, ledāja veidotās reljefa formas, jūra un iekšējais hidrogrāfiskais tīkls un bioloģiski daudzveidīgā dzīvā daba, ko pārstāv gandrīz vai 30 tūkst. augu un dzīvnieku sugu. Dabas mantojums var būt nozīmīgs tūrisma resurss.
Sk. arī tūrisma resursi
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
ENnature heritage
LVdabas mantojums
RUественно-историческое наследие
DENaturerbe
Muzeoloģijas terminu vārdnīca — R., Latvijas Muzeju asociācija, 1997