Definīcija: Funkcionālais literārās valodas paveids jeb stils, ko lieto daiļliteratūrā. Daiļliteratūrā izmanto visu citu stilu elementus, to raksturo emocionāli ekspresīvu un aktualizētu (arī okazionālu) valodas līdzekļu lietojums, tropu un stilistisku figūru izmantojums. Daiļliteratūras valoda ir daudzveidīga, tāpēc mūsdienu stilistikā to ne vienmēr uzskata par vienotu stilu.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007