Akadēmiskā terminu datubāze - darba alga

Definīcija: Samaksa par padarīto darbu. Δ darbiniekam var maksāt gan naudā, gan ar materiālām vērtībām, vai kombinējot vienu un otru. Strādnieku darba samaksai izmanto divas Δ pamatformas: laika Δ un gabalalgu. Laika algu aprēķina, reizinot nostrādāto laiku ar noteiktu samaksu par laika vienību. Šo formu lieto, ja jānodrošina augsta darba kvalitāte vai ja darba ritmu nosaka mašīnas. Tās priekšrocība: strādniekam ir garantēta noteikta samaksa; bet trūkumi: strādniekam nav iespējas paaugstināt savu Δ, un viņš nav ieinteresēts celt sava darba ražīgumu. Lai daļēji novērstu šos trūkumus, var noteikt premiālo laika Δ (papildinot laika darba Δ ar prēmijām). Gabalalgu (gabalsamaksu) nosaka, reizinot saražoto izstrādājumu daudzumu ar noteiktu samaksu par katru izstrādājuma vienību. Šīs Δ formas priekšrocības: strādniekam, labi strādājot, ir iespējas vairāk nopelnīt, paaugstinās darba ražīgums; bet trūkums: intensīvais darbs ne vienmēr nodrošina labu izstrādājumu kvalitāti. Gabalalgai var būt paveidi: gabalalga ar garantētu minimumu, kā arī premiālā, progresīvā, regresīvā un akorda gabalalga. Gabalalga ar garantētu minimumu ir tad, ja darba devējs garantē darbiniekam noteiktu darba samaksu neatkarīgi no padarītā darba daudzuma, bet, ja darbinieks padara vairāk, tad viņš saņem samaksu atbilstoši veiktā darba apjomam. Premiālā gabalalgas sistēma darbiniekam bez gabalalgas vēl paredz prēmijas par iepriekš noteiktiem kvalitatīviem vai kvantitatīviem rādītājiem. Progresīvā gabalalga paredz samaksas palielināšanu, ja tiek palielināts darba apjoms. Regresīvā gabalalga paredz diferencētu darba samaksu; turklāt, ja saražoto izstrādājumu skaitu palielina, pārsniedzot noteikto normu, samaksa par izstrādājumiem virs šīs normas samazinās. Akorda gabalalga tiek maksāta par noteikta darba apjoma veikšanu.

Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm