Definīcija: Norēķinu kartes veids, ko bankas izsniedz saviem klientiem. Ar debetkarti var norēķināties (pirkt preces un pakalpojumus, saņemt skaidru naudu bankas automātos) tikai bankā izdarīto noguldījumu apjomā.
Sk. arī kredītkarte; bankas automāts; norēķinu karte
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
ENdebit card
LVdebetkarte
RUдебетовая карточка
DEDebetkarte
FRcarte de débit
Definīcija:Norēķinu kartes paveids, kuru izsniedz bankas saviem klientiem. Ar Δ var iepirkties tikai bankā izdarīto noguldījumu apjomā un tikai tajos veikalos, ar kuriem bankai ir līgumattiecības. Δ var izmantot arī naudas automātos, lai iegūtu skaidru naudu nelieliem pirkumiem. Δ izgatavo plākšņu veidā, ar magnētisko svītru vai pēc programmēto ciparu karšu tehnoloģijas. Latvijā populārākā starptautiskā Δ ir “Maestro” karte. Dažas bankas izveidojušas tikai Latvijā lietojamas Δ, piem., Latvijas Unibankas Δ — “Unikarte”.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000