Definīcija: Metode, ar ko dažādos materiālos (krāsainie metāli, sakausējumi, plastmasas, keramika) atklāj virsmas defektus (piemēram, mikroplaisas). Metodes pamatā ir uz šo materiālu virsmas uzlieta fluorescējoša šķidruma luminiscences novērošana.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989