Definīcija: Virszemes vai pazemes ūdens, kas neapstrādātā veidā vai pēc speciālas sagatavošanas paredzēts patēriņam cilvēka uzturā, ēdiena gatavošanai u. c. Dažkārt kā dzeramo ūdeni var izmantot arī minerālūdeni un dabiskos avotu ūdeņus. Dzeramajam ūdenim ir noteiktas fizikālās un ķīmiskās kvalitātes prasības. Par kvalitatīvu tiek uzskatīts dzeramais ūdens ar 8ºC līdz 12ºC temperatūru, caurspīdīgs, bezkrāsains, bez smakām un piegaršām, ar noteiktu ķīmisko elementu saturu un daudzumu. Ūdens cietību galvenokārt nosaka kalcija un magnija jonu daudzums. Dienā vidēji cilvēkam nepieciešams 2,5 — 3,0 litri šķidruma, no tā apmēram puse jāuzņem ar dzeramo ūdeni.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
ENdrinking water; potable water
LVdzeramais ūdens
Latviešu-angļu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca — 2006
LVdzeramais ūdens
RUпитьевая вода
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
LVdzeramais ūdens
RUпитьевая вода
Latviešu-krievu un krievu-latviešu ģeoloģisko terminu vārdnīca — R., LU, 1995
ENdrinking water; wholesome water
LVdzeramais ūdens
RUпитьевая вода
Konsultants. Palīglīdzeklis valodas praksē. 8. laidiens. Dabas aizsardzības termini — 1989
LVdzeramais ūdens
RUпитьевая вода
Tekstilrūpniecības terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 15 — R., Zinātne, 1989
LVdzeramais ūdens
RUпитьевая вода
Hidrometeoroloģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 12 — R., Zinātne, 1976