LV «mūžīgais dzinējs»; perpetuum mobile
Definīcija: 1. Hipotētisks, abstrakts dzinējs, kas, reiz iedarbināts, veiktu darbu neierobežoti ilgi, nepatērējot enerģiju no apkārtējas vides (pirmā veida «mūžīgais dzinējs»). Šādu dzinēju nav iespējams konstruēt, jo tas ir pretrunā ar enerģijas nezūdamības likumu un pirmo termodinamikas likumu.
2. Hipotētiska, abstrakta periodiskas darbības mašīna, kuras vienīgais darbības rezultāts ir no apkārtējās vides ņemta siltuma pilnīga pārvēršana mehāniskajā darbā (otrā veida «mūžīgais dzinējs»). Šādu dzinēju arī nav iespējams uzbūvēt, jo tas ir pretrunā ar otro termodinamikas likumu.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
