Definīcija: Ārpussistēmas mērvienība atomfizikā, kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā. 1 eV ir enerģija, ko iegūst elektrons, pārvietodamies elektriskajā laukā caur diviem punktiem, kuru potenciālu starpība ir 1 V. 1 eV = 1,602·10-12 erg = 1,602·10–19 J. Elektronvoltos var mērīt arī elementārdaļiņu masu (1 atommasas vienība atbilst 931,5 MeV).
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
LVelektronvolts; eV
RUэлектрон-вольт; эв
Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 6 — R., Liesma, 1968
