Definīcija: Ierīce, ar ko instalāciju un elektrisko aparatūru aizsargā pret strāvu, kuras stiprums pārsniedz noteiktu pieļaujamo vērtību (piemēram, īsslēguma gadījumā).
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
LVelektriskais drošinātājs
RUэлектрический предохранитель
Tehnika. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979