Definīcija: Īslaicīga strāvas vai sprieguma maiņa elektriskajā ķēdē. Noteiktas formas, ilguma, periodiskuma un lieluma elektriskos impulsus izmanto radiosakaru tehnikā, radiolokācijā, telemehānikā, televīzijā.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
LVelektriskais impulss
RUэлектрический импульс
Tehnika. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979
LVelektriskais impulss
RUэлектрический импульс
Fizikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 5 — R., LVI, 1964