-
LV elektrovadītspēja
RU электропроводность
Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas terminu vārdnīca — 2006
-
LV elektrovadītspēja
RU электропроводность
Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas terminu vārdnīca — 2006
-
EN conduction
LV elektrovadītspēja
Latviešu-angļu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca — 2006
-
LV elektrovadītspēja
Latviešu-angļu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca — 2006
-
LV elektrovadītspēja
RU электропроводность
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
-
EN conductance
LV elektrovadītspēja
RU электропроводность
DE elektrischer Leitwert
FR conductibilité électrique
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
-
LV elektrovadītspēja
RU электропроводность
Latviešu-krievu un krievu-latviešu ģeoloģisko terminu vārdnīca — R., LU, 1995
-
LV elektrovadītspēja
Definīcija: 1. Fizikāls lielums, kas kvantitatīvi raksturo vadītāja spēju vadīt elektrisko strāvu. Mērvienība SI — sīmenss.
2. Vielas spēja vadīt elektrisko strāvu. Elektrovadītspēja saistīta ar elektronu (elektronvadītspēja), caurumu (caurumvadītspēja) vai jonu (jonu vadītspēja) kustību vielā. Pēc elektrovadītspējas vielas iedala metālos, pusvadītājos, dielektriķos un elektrolītos.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
-
LV elektrovadītspēja
RU электропроводимость
Fizika. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
-
LV elektrovadītspēja
RU электропроводность; электропроводность
Hidrometeoroloģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 12 — R., Zinātne, 1976
-
LV elektrovadītspēja
RU электропроводность
Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 6 — R., Liesma, 1968
-
LV elektrovadītspēja
RU электропроводность; электропроводимость
Fizikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 5 — R., LVI, 1964
