Definīcija: Reāls, būtisks; noteiktajā brīdī eksistējošs; spēkā esošs, objektīvi pastāvošs kā pretstats teorētiskai vai iespējamai eksistencei. To lieto kā juridisku terminu, lai valdījuma vai nodarbošanās jomā pretnostatītu patieso un iedomājamo. Black's Law Dictionary, 34
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004