Definīcija: Sintaktiska konstrukcija (vai cits sintagmatisks izteiksmes līdzeklis), kas rada vai pastiprina teksta izteiksmīgumu jeb ekspresivitāti, piemēram, anafora, epifora, polisindetons, asindetons, paralēlisms. Sk. arī stilistisks paņēmiens; ekspresivitāte.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007