Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: 1. Līgums, kuru noslēdzot kādu izstrādājumu ražotājs ar konkrētiem noteikumiem pārdod šo izstrādājumu ražošanas licenci un savas firmas prečzīmi citam uzņēmējam. Licences pārdevējs, piem., var piedāvāt licences ieguvējam savu pieredzi, ražošanas iekārtas u. c., bet tādā gadījumā licences pārdevējam paliek kontroles tiesības par ražoto preču kvalitāti, izgatavošanas tehnoloģijas ievērošanu.
2. Savu preču tirdzniecības tiesību nodošana noteiktā teritorijā citam uzņēmumam.
3. Apdrošināšanas līgums, kuru noslēdzot apdrošinātājs uzņemas samaksāt tikai noteiktu summu vai procentus no apdrošinātā objekta vērtības. Līdz ar to apdrošinātājs neatbild par zaudējumiem, kas šo summu pārsniedz.

Definīcija: Īpašs līguma veids, ar kuru uzņēmums (komercpilnvaras devējs) apmaiņai pret tiešu vai netiešu finansiālu kompensāciju piešķir citam uzņēmumam (komercpilnvaras ņēmējam) tiesības izmantot rūpnieciskā vai intelektuālā īpašuma tiesību kopumu (komercpilnvaru), lai ražotu un/vai realizētu attiecīgās preces un/vai pakalpojumus. Šajā kopumā parasti ietilpst preču zīmes, nosaukumi, veikalu zīmes, inovatīvie modeļi, autortiesības, zinātība vai patenti. Komercpilnvaras līgumi parasti ietver saistības, kas attiecas uz: 1) kopēja nosaukuma vai veikala zīmes izmantošanu, kā arī līgumā noteikto telpu un transporta līdzekļu vienotu noformējumu, 2) komercpilnavaras devēja pienākumu informēt par savu zinātību komercpilnvaras ņēmēju, 3) ilglaicīgu komercpilnvaras devēja pienākumu komercpilnvaras ņēmējam sniegt komerciālu vai tehnisku atbalstu visā līguma darbības laikā. Eurodicautom

Definīcija: Rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma tiesību kopums, kas ir saistīts ar preču zīmēm, nosaukumiem, veikalu zīmēm, inovatīviem modeļiem, autortiesībām, zinātību vai patentiem, kas tiek izmantoti preču realizācijā vai pakalpojumu sniegšanā galapatērētājiem. 388R4087