Definīcija: Hipotētiska fizikāla konstante ar garuma dimensiju; nosaka relativitātes teorijas un kvantu teorijas derīguma robežas. Līdzšinējie eksperimenti un apsvērumi dod iespēju secināt, ka fundamentālā garuma augšējā robeža nav lielāka par
10-20 cm.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989