Definīcija: Iespēja nodibināt savienojumu ar citu datoru vai datoru tīklu (piem., tīklu Internet), izmantojot modemu. Tīkla Internet pakalpojumu sniedzējs par noteiktu atlīdzību nodrošina iezvanpieeju tīkla Internet resursiem.
Personālie datori. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., Dati, 1998