Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Ieceļotājs ārvalstnieks, kurš ekonomisku, politisku, reliģisku, militāru vai citu apstākļu dēļ uz ilgstošu laiku vai pastāvīgu dzīvi ir ieceļojis kādā valstī. Imigrantu tiesības katrā valstī nosaka imigrācijas likumi vai noteikumi. Lielāks skaits noteiktai tautai piederīgo imigrantu jaunajā mītnes valstī var veidot kopienas, kurās piekopj tradicionālu dzīves veidu un parašas, lieto savas tautas valodu, veido tradicionālas kopienas locekļu savstarpējās attiecības. Šādas ieceļojušu imigrantu kopienu apdzīvoti rajoni var kļūt par savdabīgu tūrisma objektu — miniatūru imigrantu dzimtenes kopiju, piemēram, ķīniešu kvartāli Ņujorkā.