Definīcija: Elektromagnētiskais starojums, ko kvantu sistēma (atomi, molekulas) rada ārējā elektromagnētiskajā laukā. Inducēto starojumu teorētiski paredzējis A. Einšteins (1916); eksperimentāli pierādīja Ε. Μ. Pērsels un R. Paunds (1950). Inducēto starojumu izmanto kvantu ģeneratoros un kvantu pastiprinātājos (lāzeros).
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
LVinducētais starojums
RUвынужденное излучение
Fizika. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
LVinducētais starojums
RUиндуцированное излучение
Fizikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 5 — R., LVI, 1964
